Miera nav
Iztēle ir tepat kaut kur tuvumā, bet pie manis nenāk. Jūtu, ka padauza mani tikai ķircina. Vienmēr ir nākusi. Vazājusi aiz deguna un pēc tam atnākusi un smaidījusi kā nupat pagalmā slepus pačurājusi memmesmeitiņa.

Es jau veselu gadu neesmu pīpējis zāli. Šodien mēģināju atcerēties ar ko vakar runāju, kas man teica, ka neesam sen pīpējuši zāli. Tad atcerējos, ka vakar neizgāju no mājas un nevienu nesatiku. Tātad vai nu tas nebija vakar, vai arī tas bija sapnī vai iztēlē, sarunājoties ar sevi. Laikam šādi narkotiskās vielas suģestē cilvēkus. Pie manis vienmēr var piekļūt cilvēcīgi aprunājoties. Addiction arī laikam to nojauš.