nekā nav
kaut kā man sāk uzmākties sajūta, ka nekas uz pasaules nav ievērības cienīgs. vienubrīd baigi bija aizrāvies ar domu izklāstīšanu rakstiskā veidā. tagad pārlasot savas un citu domas, redzu vienu un to pašu sviestu kuļamies visās mutēs.

viss ir sviests. vara, nauda, sekss, panākumi, literatūra, māksla , gudrība, skaistums. man tas vairs nešķiet nopietni. var jau to visu uztvert nopietni un celties katru rītu, nostāties pie spoguļa un kliegt pilnā rīklē "GODS KALPOT LATVIJAI!!!!"
Tad veltīt stundu visu tēvzemes dēļ kritušo un daudz laba darījušo piemiņai.

A var vienkārši dzīvot.

Man ir ideja maskai priekš SWH masku balles: Sudrabots cipuka* kostīms. Milzīga galva ar melnām acīm, mazu mutīti un diviem atvērumiem deguna vietā. Un pats galvenais uzraksts uz apspīlētā kombinzona muguras: "EINĀRS"

Bet es neiešu SWH masku balli. Nahuj! Tik daudzas idejas varētu realizēt, ja gribētos, bet kā jau teicu, man šobrīd nekas nešķiet nopietni.

Aka watts - lēts āksts banālā komēdijā
precīzs teiciens. un tāds ir ikviens, ikvienā jomā. laacz ar savām ineta depresijām. mēs ar saviem kaku fetišiem. Eināri ar godiem kalpot latvijām. Tas viss ir
nenopietni. Žēl, ka man jau kopš mazotnes riebjas klauni - čigānu un krievu kultūras auglis, ko latviešu bērni nepieņem.

*cipuks = citplanētietis, kā gan to var nezināt